Pārgājiens un nakts laivu brauciens. 19. – 20. decembris.

Pārgājiens, 19. decembris.

Tikšanās vieta: Ķurbēni, Valmieras rajons, Mazsalacas novads, Skaņkalnes pagasts.

Laiks: 9:00, 19.12.2009.

Pārgājiena maršruts: garums ap 25km.

Mazsalacas marshruts4

Apskates objekti: Skaistākie Burtnieku svītas smilšakmens atsegumi, klintis, alas un avoti. Gudzonu ala, Bezdelīgu klintis un alas, Dzelveskalna atsegumi un alas, Neļķu klintis un alas, Silmaču iezis un alas, Dauģēnu klintis un alas. Kā arī Skaņaiskalns un Govs ala.

Mazliet tuvāk par katru:

– Gudzonu ala: 27 m gara ala Burtnieku svītas smilšakmenī. No alas izplūst spēcīgs avots. Platums 3,5 m, augstums 2,6 m, grīdas laukums 40 m2. Augstums pie ieejas 2 m, platums 5 m. Dzeltenīgs smilšakmens. Dziļumā ala sašaurinās. Lai nokļūtu līdz galam, kādus piecus metrus jālien uz vēdera pa auksto avota ūdeni. Tālāk tā kļūst nedaudz sausāka. 34. avots min: “ala ir ļoti zema un iekļūšana tajā ir bīstama”. Iespējams, ala bijusi Vīkšēnu pilskalna kulta vieta.

– Blakus Gudzonu pirtiņa – neliela niša (3 m) ko Gudzonu māju iemītnieki izmantoja, kā pirtiņu. Sienas nokvēpušas.

– Vīkšēnu ieži – nelielas gaišpelēku, gandrīz baltu, irdenu smilšakmeņu kraujas.
Ala noteikta kā ziemojošo sikspārņu monitoringa stacija.

– Bezdelīgu klintis un alas: ļoti krāšņas klintis ar alām, nišām, pārkarēm. Darbojas aktīvi sānu erozijas procesi, jo smilšakmens ir ļoti nenoturīgs. Ķīļveidīgu, horizontāli slāņotu (40 – 60 cm biezu) un diagonāli, muldveidīgi slāņotu (5 – 30 cm) smilšakmens sēriju mija. Klinti šķeļ divas graviņas. Viena no tām noslēdzas ar 3,6 m augstu smilšakmens krauju, kurā sezonāls ūdenskritums. Ala – pieejama tikai no upes, 9 m gara, ap 3,5 m plata. (more…)

Pārgājiens un nakts laivu brauciens. 19. – 20. decembris.2016-12-29T14:52:56+02:00

Aktīvā atpūta rudenī

SvētupeNeskatoties uz to, ka ārā jau valda decembris, laiks pieturas rudenīgs. Aktīvākie no aktīvās atpūtas cienītājiem šo laiku izmanto lietderīgi – gan braucot ar laivām un straujūdens kajakiem, gan ejot pārgājienos.

Kāpēc šis ir piemērotākais laiks laivu braucieniem?

Ja vien laivu brauciens Jums neaprobežojas ar braucienu gumijas laivā vai kanoe pa kādu no Latvijas lielākajām upēm (Gauja, Salaca, Daugava, Irbe, Abava, Mēmele, Aiviekste), tad ir jāspēj novērtēt, ka mazajās upītēs ūdenslīmenis ir pietiekošs, lai ne tikai sēdētu laivā un vērotu garlaicīgi vienveidīgos upes krastus, bet arī atklātu kaut ko pavisam jaunu. Gandrīz ikviena no mazajām upēm (ja vien netrāpīsiet meliorētā grāvī) spēs sagādāt jums arvien jaunus pārsteigumus dažnedažādu klinšu atsegumu, mežonīgas un neskartas vides izskatā.

No mazajām upēm ievērojamākās ir Svētupe, Brasla, Amata, Ogre, Mazā Jugla, Imula, Amula, Riežupe.

Kāpēc šis ir piemērotākais laiks pārgājieniem?

Pirmkārt un galvenokārt – nav knišļu, odu, dunduru u.c. mošķu. Otrkārt, Nav jācīnās ar karstumu, ir  viegli saģērbties un izvēlēties apģērbu no tā, kas ir mājās, tā, lai būtu silti, kā arī nav jāuztraucas par pārkaršanu. Laikā, kad kokos ir lapas, redzēt no dabas, kas ir apkārt var ļoti maz, jo pārvietojoties pa mežiem traucēs krūmi, un mazie koki, taču laika posmā no rudens līdz pavasarim kokos lapu nav, un bieži vien paveras krietni iespaidīgāks skats uz apkārtni. Pārgājiens uz labu laimi gan var nebūt tā labākā izvēle, ja vien pirms tam pārgājienos nav iets. Būtu vēlams uzklausīt pieredzējušu pārgājienu dalībnieku padomus par ekipējumu un sagatavošanos nakšņošanai un moža gara uzturēšanai visa pārgājiena laikā.

Foto: Jānis Tomsons

Aktīvā atpūta rudenī2016-12-29T14:52:56+02:00
Go to Top