Man negāja tik traki kā citiem pāris gadus atpakaļ, bet medusmaize ar nebija..
Sākās viss ar bažām par nokavētu startu, jo ieradāmies starta vietā līdz ar reģistrācijas slēgšanu – tikai 7.30.
Nošokējos, jo neviens, atskaitot mani, neplānoja ģērbt mugurā vējjakas, visiem bija plīša, neoprēna vai xviņsazin kādas vēl jakas. Nebija auksti un bez vējjakas arī auksti nebūtu, tikai uztrauktos par apakšdelmiem un cīpslām, jo neapsegtā variantā tie tiek baigi izvējoti un sāk sāpēt pie lielākas/ilgākas slodzes. Tomēr paliku pie džemperīša varianta – sīkums par rokām! :D
Aiziet – starts! Izvirzījāmies padsmit cilvēku bariņa priekšgalā – pirmie, protams, Stavro ar Kauliņu. Tālāk Balodis. Tad Arnis, Gundars, Edmunds, es un Modris. Gundars, protams, uzreiz Arnim astē. Temps paliels. Man iet viegli un negrasos airēt lēnāk. Pēc brīža apnīk, ka Arnis man šļakstās blakus ar airi, izraujos priekšā un ielienu astē Edmundam. Tā arī airējām kādu laiku.
Vēl pēc laika sāku domāt apdzīt Edmundu, jo viņš tomēr pārspīlē ar straumes tecējumu un līkumi tiek ņemti pārāk plaši. Balodis kā gards kumosiņš rēgojas priekšā gan man, gan Edmundam, bet tuvāk netiekam, kaut arī īpaši neatpaliekam. Kādu laiku pavelku visu bariņu, jo aiz manis strīpā iekārtojušies visi pārējie. Vēl pēc laika atraujos un paliek aizmugurē tikai Edmunds. Kad sadomājam mainīties, man īpaši neizdodas nosēdēt viņam astē, sākas krāces un pazaudēju viņu pavisam. Astē iesēžas Arnis ar Gundaru un Modri. Tad mazliet pamaināmies, pačupojamies, pabazarējam – izrādās nobraukti kādi 16km. 69 more to go.
Pa starpai jau tiek dzīti pirmie kanoisti – līkumi plaši, izskatās tuvu, bet patiesībā ir tālu un nemaz tik strauji nesanāk pietuvoties, kā gribētos.. Tad aizmugurē parādās pirmā smaile – Uģis ar Ilzi labā tempā močī visiem garām – iesēsties šiem astē man neizdodas – temps man pārāk ātrs. Tad parādās vēl pāris smailes un sākas satiksme kā uz Brīvības ielas – līkumi plaši un priekšā/aizmugurē pilns ar kanoe, smailēm, kajakiem :) Gundars ielien astē Deksnim ar Krūzi un aiziet turbo ātrumā prom. Mēģinu noturēties astē, bet jau pēc pāris metriem saprotu, ka man tas nav reāli un nav nekādas nepieciešamības izsmelt visus savus spēkus jau sākumā.
Vēl brīdi aizmugurē pasēž Modris un Arnis, tad Arnis atpaliek, bet Modris aiziet garām. Vēl garām aizšaujas Jānis – viņš laikam startu bija nokavējis, bet ņemot vērā viņa ātrumu, tas laikam bija nieks. Visu laiku gaidu, kad aizmugurē parādīsies Anete vai otra beibe. Tā iedomājos, ka Anete varētu braukt kopā ar tēvu un īpaši nesteigties, bet nu ko var zināt. Par to, ka Jana startu nokavējusi, vēl nebiju informēta.
Tad priekšā ieraudzīju vēl vienu kanoe – Matīss ar Ati, bet īpaši tuvāk viņiem vēl ilgi nevaru tikt. Kad beidzot saņemos un tieku garām, arī atrauties nevaru. Principā jau arī vairs necentos nekur skriet: priekšējie kajaki bija mazliet atrāvušies, aizmugurē neviens kajaks nerēgojās – nebija iemesla sevi pārmocīt.
Kad ieraudzīju Turaidas pili, sapratu, ka vēl nav nobraukti pat 35km, bet man jau sāpēja viss, kas var sāpēt. Uz tualeti arī vajadzēja, bet pieļāvu iespēju, ka kādā no kontrolpunktiem (Siguldā vai Murjāņos) tik un tā būs jāapstājas, nolēmu to nedarīt, lai nepazaudētu priekšā esošos kajakus. Tajā brīdī ļoti laba doma šķita izstāties jau Siguldā, jo gluži vienkārši vairs nebija neviena veida, kā airēt, lai kaut kas nesāpētu. Tomēr saņēmos :) Sigulda pienāca un pagāja – izdevās apsteigt arī vēl vienu priekšā esošo kanoe. Bet atrāvienam spēka trūka un tā nu pabraucām kopā – mazliet pasēdēju arī šiem aizmugurē.
Tad pamanīju, ka priekšā esošais Modris ir piebremzējis un kaut ko iekož. Ātri tuvojāmies – man uzreiz papildus spars airēt un pēc Murjāņiem jau izdevās šo panākt. Pabraucām bariņā ar 2vām kanoe, tad paprasīju, vai drīkstu šim iesēsties astē? Viņš teica, ka, jā – es taču esot visus (tajā skaitā arī viņu) pirmos padsmit kilometru vilkusi :D Nju oki :)
Tad izdevās arī no kanoe atrauties, un braucām tālāk kopā (godīgi sakot, ja nebūtu iespējas viņam astē sēdēt, nezinu kā man būtu gājis). Vēl pēc kādiem 5km beidzot izvilku arī savu energy drink (līdz tam brīdim māgā bija ielocīts tik viens snickers un pāris ūdens malki). Tad vēl iestājās liels ūdens klajums bez pretvēja un es tā ieskrējos, ka pāris km nobraucu nonstopā – Modris astē – viņam ar bija labi :)
Kad apsīka enerģija, uz vēl kādu brīsniņu atkal iesēdos astē Modrim. Bet tad, kad atlikuši bija tikai 9km (Baltezera kanāls), sapratu, ka manas pozīcijas vairs neviens īsti neapdraud un temps krietni kritās – viss jau bija gandrīz vai pārstājis sāpēt, jo vairāk laikam vairs nevarēja. Žēl bija gan roku locītavu (tās vēl mēģināju izkustināt, pamasēt) un labā elkoņa – tas no kāda 30-tā kilometra sāpēja vājprātīgi. Ar šo čammāšanos atkal aizmugurē pietuvojās kanoisti, bet nu tas jau man bija vienalga – tur bija 2as laivas un viņiem kārtojot savstarpējās attiecības (jeb vienkārši kožoties) kopējais temps arī bija krietni palielinājies :)
Likās, ka pēdējie 6km no pēdējā tilta nebeigsies nekad, visu laiku cerēju, ka beidzot Modris uzdos tempu, lai varētu šim iesēsties astē, taču realitātē mans sprāgoņas temps bija vēl ātrāks – blakus airējot viņš atpalika, tādēļ sēdēja astē man. Tad pēkšņi, kad bijām jau kanoistu savstarpējo attiecību kārtošanas krustugunī, atskanēja Modra sauciens, ka viņš redzot finišu. Nu man vairs nesāpēja nekas – biju noskaņota kanoistus garām nepalaist un vnk ieslēdzu atlikušās ātruma paliekas un no četrotnes arī finišēju pirmā :)
Pirmā doma pēc tikšanas krastā: TUALETE!!! Galu galā cietos vismaz kilometrus 60 – laika izteiksmē ~6h. Un tamdēļ arī neko nebiju īsti dzērusi, jo baidījos, ka savajadzēsies TIK traki, ka vairs nevarēšu nociesties.
Tad soļanka, tēja, pirts, laivu sarunas, šausmīgs gandarījums un izbrīns, ka esmu TO paveikusi – pati saviem spēkiem :)
Autors: Linda Foto: www.laivas.lv