Ziema rit pilnā sparā un vairums no mums (atskaitot sētnieku) ir kļuvuši par sēnēm, kas satraucās par vēl Ziemassvētkos uzdzīto svaru. Tā nedrīkst. Tauta, saņemamies un sākam aktīvi atpūsties.
Nē, nē, nē, es te nerunāju par braukšanu uz kalnu, naudiņas tērēšanu par inventāru un jušanos tizli, gadījumā, ja slēpes, dēlis, vai slidas, nav jums tuvas lietas.
Aktīvā atpūta ir te pat jums blakus, vai konkrētāk – tā ir tur ārā. Tātad: saģērbjamies silti un tikai pēc tam – smuki, jo salam ir vienalga kādā degunā kost, un dodamies ārā.
Ir pierādīts, ka tauki deg ātrāk ejot nevis skrienot, tad nu lūk gavilējam priekā, kad jāšķērso milzīgās sniega kupenas. Lai prieks nepārvērstos par aizkaitinājumu, ņemam lāpstu un ar smaidu sejā rokam nost sniegu. Kustība pēc kustības un siltums ienāk kaulos, sals atkāpjas un ceļš top tīrāks. Kad to esam veikuši ķeramies pie mašīnas atsniegošanas. Pilnai laimei tīram kārtīgi – neatstājam nekur lieku sniegu.
Kad celiņa un mašīnas atsniegošana ir galā kāpjam braucamrīkā. Sasildam mašīnīti un dodamies baudīt ziemas priekus tālāk.
Mežs – vai nav skaista vieta it sevišķi ziemā? Apsnigušās egles, zvēru pēdas sniegā…romantiski, vai ne? Neaizmirstam par labajiem darbiem, jo jums noteikti būs aizķērušies līdzi kādi gardumi meža zvēriem, kuriem ziemas laikā arī ir zināma krīze. Tātad rudenī savāktie ziemas āboli, kas noteikti nav apēsti un kļuvuši nesimpātiski, būs tieši laikā stirniņām un citiem dzīvnieciņiem. Protams, atceramies, ka šo ņammu jāatstāj speciāli ierīkotās vietās (tās ir viegli pazīt, jo zvēri paši sev neuzcirstu no kokiem sanaglotu un ar jumtu aprīkotu nojumīti).
Ja pārtika zvēriņiem nav saglabājusies, tad noteikti līdzi ir paķērusies sev domātā pārtika un termoss ar piparmētru tēju (tējai būtībā nav nozīmes). Izkāpiet no mašīnas un pastaigājiet pa mežu, kad paliek karsti no iešanas – apstājieties un ieturiet maltīti. Kamēr to darāt vērojiet dabu sev apkārt un nebaidieties par apmaldīšanās iespējām, jo sniegā pēdas ir labi saredzamas un diez vai bez jūsu pēdām tur būs daudzas citas.
Ja līdzi mīļotais cilvēks – izbaudiet kopā būšanu un piknikošanu mežā. Ja līdzi ir bērni, pastāstiet viņiem kādu labu pasaciņu (tikai ne tādu, kur meža vidū mājiņā uz vistas kājas dzīvo jauka vecmāmiņa, kas grib viņus apēst…lai gan var arī tādu – atkarīgs kādas izpriecas vēlaties)
Pēc meža apmeklējuma dodieties izbaudīt ziemas priekus uz tuvējās upes vai ezera, jo sals ir bijis vērā ņemams un vienmēr ir aizraujoši pastaigāties pa ūdens virsu, kā arī atstāt savu eņģeļveidīgo nospiedumu sniegā.
Tie, kas dzīvo lielpilsētās un kuriem nav sava celiņa ko tīrīt,nav meža uz kuru iet – nenokariet degunus – jūsu draugs sētnieks būs jums tikai pateicīgs par palīdzīgu roku šķipelēšanā. Šajā mirklī aktīvai atpūtai klāt pievienojas arī sabiedriski noderīgs darbs, kas padara ne tikai jūsu, bet arī kaimiņu dzīves kvalitāti daudz labāku.
Ja nav auto – nebēdājamies, vienmēr ir veikals kurā jānokļūst– ejiet ar kājām.
Uzveliet sniegavīru kopā ar bērniem, vai, ja bērnu jums vēl nav – kaimiņiem tādi ir. Ja kaimiņu nav, tad arī viss ir labi, jo ticiet – bērns jūsos vēl dzīvo, lai arī sen esat pieaugušo kārtā. Tas, kā nekā ir radošs darbs un aktīva atpūta vienlaicīgi.
Padariet šo dienu neaizmirstamu un iemūžiniet šo dienu fotogrāfijās.
Vēlāk, kad liksiet uz radiatoriem slapjos cimdiņus atcerieties, ka diena vēl nav galā. Vēl var ielīst siltā vannā un vēlāk nobaudīt krūzīti silta kakao.
Tad nu lūk – aktīvā atpūta ziemā ir iespējama bez trenažiera un lielas naudas. Tā ir tur ārā.
Lai laba ziema!