About holmss

This author has not yet filled in any details.
So far holmss has created 73 blog entries.

Aktīvā atpūta rudenī

SvētupeNeskatoties uz to, ka ārā jau valda decembris, laiks pieturas rudenīgs. Aktīvākie no aktīvās atpūtas cienītājiem šo laiku izmanto lietderīgi – gan braucot ar laivām un straujūdens kajakiem, gan ejot pārgājienos.

Kāpēc šis ir piemērotākais laiks laivu braucieniem?

Ja vien laivu brauciens Jums neaprobežojas ar braucienu gumijas laivā vai kanoe pa kādu no Latvijas lielākajām upēm (Gauja, Salaca, Daugava, Irbe, Abava, Mēmele, Aiviekste), tad ir jāspēj novērtēt, ka mazajās upītēs ūdenslīmenis ir pietiekošs, lai ne tikai sēdētu laivā un vērotu garlaicīgi vienveidīgos upes krastus, bet arī atklātu kaut ko pavisam jaunu. Gandrīz ikviena no mazajām upēm (ja vien netrāpīsiet meliorētā grāvī) spēs sagādāt jums arvien jaunus pārsteigumus dažnedažādu klinšu atsegumu, mežonīgas un neskartas vides izskatā.

No mazajām upēm ievērojamākās ir Svētupe, Brasla, Amata, Ogre, Mazā Jugla, Imula, Amula, Riežupe.

Kāpēc šis ir piemērotākais laiks pārgājieniem?

Pirmkārt un galvenokārt – nav knišļu, odu, dunduru u.c. mošķu. Otrkārt, Nav jācīnās ar karstumu, ir  viegli saģērbties un izvēlēties apģērbu no tā, kas ir mājās, tā, lai būtu silti, kā arī nav jāuztraucas par pārkaršanu. Laikā, kad kokos ir lapas, redzēt no dabas, kas ir apkārt var ļoti maz, jo pārvietojoties pa mežiem traucēs krūmi, un mazie koki, taču laika posmā no rudens līdz pavasarim kokos lapu nav, un bieži vien paveras krietni iespaidīgāks skats uz apkārtni. Pārgājiens uz labu laimi gan var nebūt tā labākā izvēle, ja vien pirms tam pārgājienos nav iets. Būtu vēlams uzklausīt pieredzējušu pārgājienu dalībnieku padomus par ekipējumu un sagatavošanos nakšņošanai un moža gara uzturēšanai visa pārgājiena laikā.

Foto: Jānis Tomsons

Aktīvā atpūta rudenī2016-12-29T14:52:56+02:00

3 stundas jūrā. (foto)

Nespējot remdēt alkas pēc ūdeņiem, 20. novembrī četru cilvēku sastāvā izdomājām izbraukt nelielu loku pa jūru. Starta vietas atrašana sagādāja nelielas grūtības, jo piekļūt jūrai izrādās nemaz tik viegli nav, jo gandrīz visur draud 500 m laivu nešana. Kā ērtāko piebraukšanas vietu izvēlējāmies Mangaļsalu.

Apbraucām apkārt molam, izpētījām boju un nogrimušo kuģi. Ūdens bija mierīgs, viļņošanās neliela: mazliet par mazu, lai varētu pasērfot.

0006 (more…)

3 stundas jūrā. (foto)2016-12-29T14:52:56+02:00

Ķeram siltā laika piedzīvojumu!

Riežupe un Imula tieši tajā līmenī, lai saprastu patīk/nepatīk Latvijas mazās straujupes.

  • Sestdien, 28.novembrī, Riežupe no Rīgas šosejas tilta līdz Mežvaldes tiltam. 12km labas straumes ar 4km adrenalīna. Laivas 1vietīgie SOT. Tiekamies startā 10.00.
  • Dalības maksa Ls 10.00 (laiva, glābšanas veste, airis, hidrotērps, transports atpakaļ uz maršruta sākumu).
  • Svētdien, 29. novembrī, Imula no Pūcēm līdz ietekai Abavā. 15km labas straumes, dažas nervus kutinošas vietas, Imulas ielejas varenās ainavas. Laivas 1vietīgie SOT. Tiekamies startā 10.00.
  • Dalības maksa Ls 15.00 (laiva, glābšanas veste, airis, hidrotērps, transports atpakaļ uz maršruta sākumu).
  • Abas dienas busiņš no “Avotiem” startēs 9.30.
  • Tiem, kuri TO nolēmuši darīt pirmo reizi: vēlamas neoprēna zeķes un cimdi, vēju necaurlaidīga virsjaka, tērauda termosiņš ar karstu dzērienu.
  • Info: Rolfs, avoti@juraslaivas.lv, 29283765

Pārpublicēts no www.juraslaivas.lv

Ķeram siltā laika piedzīvojumu!2016-12-29T14:52:56+02:00

Gaujas bāziena Ganadarījuma brauciens 2009

DSC04342Campo bija noorganizējuši 22 km garas, priecīgas laivošanas sacensības pa Ogres upi. Kopā 22 km ar krācītēm, ar straumīti un ar lērumu, asu izjūtu priekš iesācēja. Es biju laivu anlfabēts, kas jūras kajakā sēdēja otro (!!!) reizi.

Kur man bija prāts, kad draugam pateicu, ka mums jāpiedalās, nezinu. Bet nu idejas autore biju es, lai gan pieredze braukšanā ar laivām man ir ļoti niecīga. Tikai šovasar uzzināju, kā ir braukt ar kanoe, tāpēc man bija īpašs prieks un laime, kad man pateica, ka jābrauc būs ar jūras kajaku. Vienvietīgo. Draugs noorganizēja trenniņu vienu dienu pirms gaidāmā pasākuma un es uzzināju, ka šai laviņai ir stūre, un kā nevajag darboties ar airi, ja vien negrib nonākt zem ūdens

Pasākuma diena – 31. oktobris, kā par brīnumu bija jauka saulaina, bezlietus diena. Iekāpju laivā, mani sasprādzē un iestumj ūdenī. Jautri, kas jautri, ja pie starta jau drūzmējas kāds ducis laivu un visi iemēģina savus braucamrīkus. Es – laivu analfabēts – divas reizes taranēju dažus citus braucējus, neapgāžos un neviens mani nenosit, jo laivotāji ir jautra tauta. Par to vien jau liecina asprātīgie komandu nosaukumi un talismanu pielīmēšana laivas priekšgalā. Tātad pie starta līnijas es neapgāzos! Tas jau ir labi. Atskan starts, un visi brāžas uz priekšu. Es jau no sākta gala ņemos pa aizmuguri, jo,kur tad man steigties un absurda mērķa uzvarēt man nav. Draugam līdz ar to arī ne. Tatad braucam, piekūstu ātri, par cik netrennēta utt., bet nekas, 30 sekundes atelpas un var airēties tālāk. Airējam, airējam un te nu viņas bija – pirmās krācītes manā mūžā. Ir jau iņčīgi skatīties filmās, kā lielos pūšļos galvenie varoņi laižas pa kalnu upes krācēm un paliek dzīvi, bet, kad to dari pats, tad ir cita lieta. Tad nu draugs laižas man pa priekšu, es nepaspēju pareizi nostūrēt un tieši pirms krācēm ar laivas priekšgalu iebraucu krasta zālēs. Straume laivu sagriež un nu man ir divas iespējas: laisties pa krācēm atpakaļgaitā, kas, kā man vēlāk paskaidroja, ir konkrēta pašnāvība vai kāpt ārā, sagriezt laivu un laisties pa krācītēm pareizi. Tā, kā draugs jau bija aizlaidies man pa priekšu, viņš palīdzēt nevarēja, jo augšā pa krācēm uzairēties nevar.

(more…)

Gaujas bāziena Ganadarījuma brauciens 20092016-12-29T14:52:56+02:00

Ilgais ceļš Polijā: Volvistu atgriešanās (3. daļa)

5. diena.

Nākamā rītā ir apmācies. No debesīm nāk striķu pūdētājs – nav vairs migla, bet vēl pa lietu ari nenosauksi. Pie brokastīm izrēķinām, kas pa dienu. Viss ir sajucis. Sanāk piektdiena. Izrādās Andai sestdien no rīta obligāti ir jābūt Rīgā. Jābrauc uz kaut kādu vecāku jubilāciju. Apskatāmies attālumu līdz Aušvicei. Tie ir 150km perpendikulāri mājupceļam. Divas stundas ceļā vien. Nu neko.. mierinot sevi ar domu, ka šī ir pirmā, bet ne pēdējā reize, kad esam šeit, kravājamies mājupceļam. Patīkami iestatīt navigatorā “virzīties uz” -> “Mājas”. Mēģinu bagāžnieku pārvērst par miniatūru melno caurumu. Vairāk vai mazāk izdodas, bet šā vai tā pēcāk aizmugurē sēdošie sūdzējās, ka jūtas kā bagāža. Pirms izbraukšanas atklāju, ka mašīnīte pazaudējusi antifrīzu nopietnos apmēros. Iegāžu radiatorā visu, kas atlicis. Maķenīt virs minimālā ir, brauksim līdz nākamajai tankštellei, lai var sapildīt. Beidzot esam sakrāvušies un izripojam no kempinga māju virzienā.

Piestājam statoilā, vaig arī saliet degvielu. Stāvu pusstundu pie visādu mašīnu šķidrumu plaukta un mēģinu izpīpēt, kas no tā visa ir antifrīzs. Beigu beigās tomēr vēršos pēc palīdzības. Pa visu statoilu tiek sameklēts puisis, kas runā angliski. Izrādās mans minējums, ka uz dažām pudelēm rakstīts “dzesēšanas sistēmām” ir bijis pareizs. Vienīgi dīvaini, ka tas antifrīzs ir rozā krāsā. Pēc piecu reižu pārjautāšanas tomēr noticu un nopērku. Pieparkojamies blakus statoilam esošajā lielveikalā un saspūrkam sapirkties graužamo materiālu ceļam. Pie reizes mašīnīti padzesēt. Pielejamais tilpums gan ir niecīgs, bet vienalga negribas, lai antifrīza papildināšana būtu pārāk traumējoša.

(more…)

Ilgais ceļš Polijā: Volvistu atgriešanās (3. daļa)2020-06-28T14:32:30+03:00

Karabīņu pavēlnieks: Divas klintis (2.daļa)

karabinupavelnieksZetePamostos ap pussešiem no tā, ka nejauki zvana telefons. Atnākusi sms no Jāņa. Šams esot autobāņa galā, kas ir 10km no Krakovas. Prasa, vai brauksim pakaļ tagad vai no rīta. Autopilotā aizrakstu, ka no rīta un turpinu gulēt. Atnāk atbildes īsziņa, ka tādā gadījumā šams lienot krūmos celt telti. Šoreizi pamostos. Saprotu, ka tas ir idiotiski, ka šams gulēs teltī esot jau pie paša galamērķa un kamēr Jāņa nav kopā ar mums, gulēt neaiziešu. Atbildu, ka braucam pakaļ un svempjos augšā. Ja neskaita nelielo misēkli pirms bāņa, kad nespējām atrast apgriešanās vietu, neviens no kasieriem un vietējiem vispār ne velna nesaprata nevienā normālā valodā, kad apgriešanās vieta tika nepārprotami izstāstīta bāņa pusē un nācāsAutors: Zete nobraukt liekus pārdesmit kilometrus līdz pirmajam viaduktam. Labi, ka tas bija bānis, vismaz uz 130/140 braucot, tas aizņēma laiku maz.

Pirms septiņiem jau lavāmies atpakaļ uz istabiņu. Nočiepjam vēl vienu segu un liekamies gulēt jau četratā.. Noguļam līdz pusdeviņiem pēc poļu laika. Savārām tēju, sakravājamies un izlavāmies ar Jāni no istabas. Pamanu, ka koridorā ir novērošanas kameras un izčekoties dodos ar 10 oiro kabatā. Ja nu kas. Bet meitene smaidot paņem atslēgu, pasaku “paldies” un esam brīvi. Rīta cēlienu aizvadām blakus esošajā lielveikalā. Paēdam brokastis un izmantojam bezvadu internetu, lai sameklētu HiMountain veikalus. Jānis ir noskatījis somu, bet Latvijā vienīgais veikals, kas ir tirgojis šo brendu, HiMountain produktus netirgo savus gadus divus. Izrādās, ka viens veikals ir šai pašā lielveikalā un tas tiek uztverts ar varenām ovācijām, jo nebūs jābrauc uz kādu citu vietu pilsētā un varēs doties pa taisno uz PieKrakovas Juru. (more…)

Karabīņu pavēlnieks: Divas klintis (2.daļa)2016-12-29T14:52:56+02:00

Mauciens pāri Poļiem: Volvo Brālība (1. Daļa)

1. diena
Izbraukt paredzēts bija vakarā. Tā kā bija zināms, ka man būs jārullē visu nakti, dienu iepriekš jau tālredzīgi nopirku grāmatu. Rezultātā naktī pirms izbraukšanas Zete lasīja grāmatu un gulēts tika stundas četras. Pa dienu zombija cienīgā manierē tika sadabūts pēdējais ekipējums, norunātas tikšanās vietas un nepienāca ne 23:30 vakarā, kad Rīgas uguņi palika aiz muguras. Mašīnīte saprotot, ka nu labie, slinkie laiki beigušies sāka niķoties – salona pūtējs ik pa laikam pazūd un atpakaļ parādās tikai tad, kad visi iekš auto jau ir pārsaluši, jo, lai neaizsvīstu stikli, ir jātur vaļā logi. Līdz Iecavai aizstūrēju pati un tālāk pie stūres piesēdās Didzis. Lai pie auto pierastu maķenīt aizstūrēšot līdz robežai. Nedaudz aiz Bauskas mums labuvakaru un laimīgu taciņu novēlēja pārītis pašnāvniecisku stirnu un brauciens varēja sākties.

Lietuva mūs sagaidīja ar lielceļa laineru spietiem, kas konstantā ātrumā – 90 kuģoja pa šoseju, kā ari neskaitāmiem kilometriem ceļa remontu ar apnicīgi sarkaniem luksoforiem. Šausminoties par braukšanas instruktoriem, kas saviem studentiem iemāca neko, atgādinot izslēgt tālās gaismas un tēlojot aukstu kāju neesamību (dalabi, nebija tik traki ar tām kājām) Didzis aizstūrēja līdz kaut kurienei starp Panevežiem un Kauņu. Tad ļaujot cilvēkam, kam tiesības ir pāris mēnešu un braukšana naktī nav ierasta lieta (haha ierunājās superpieredzējusī šoferZete), atpūsties, sēdos pie stūres. (more…)

Mauciens pāri Poļiem: Volvo Brālība (1. Daļa)2016-12-29T14:52:56+02:00

Hello Vīns Usmas ezerā 31.oktobrī

Laivojums apkārt Viskūžu salai. Pēdējie gājputni. Rudens smeldze.


Izbraukšana no “Avotiem” plkst. 10.00. Vēlama hello karst vīna termosiņu klātbūtne.
Atgriešanās “Avotu” pirtī, hello vīna dzeršana un “dod saldumus, vai nositīšu!” ēšana līdz asiņaina blāzma aust.
Pasākums Nick Cave skumji snobiskajā stilā. Melnais dresskods.
Ķirbis var būt viens pa vairākiem.
Dalības maksa (peldlīdzeklis; transports; pirts) Ls 10.00,-

avoti@juraslaivas.lv, 29283765

Hello Vīns Usmas ezerā 31.oktobrī2016-12-29T14:52:56+02:00

GB gandarījuma brauciens 2009

GBGB (“Gaujas bāziena” gandarījuma brauciens) ir Campo organizētais sezonas noslēdzošais āra pasākums. Šogad brauciens notiek Ogres upē 20 km garā distancē (Lēdmane-Ogresgals(Indrānu pirts)).

Datums: Sestdiena, 31. oktobris

Laiks: 13:00

Vieta: Lēdemane

Noteikumi: Jābrauc pa upi

Piedalīties braucienā var visi ar visu, galvenais, lai izvēlētais peldlīdzeklis sniedz gandarījumu. Laivu pamatklases: kanoe, kajaki, smailes, WW kajaki, piepūšamās laivas, open klase.

Dalības maksa 8 Ls, piesakoties vai apmaksājot dalības maksu pasākuma dienā – 10 Ls.

Šajā braucienā iesaku piedalīties visus, kuriem aktīvā atpūta ir sirdslieta – iespējams pēdējo reizi šajā gadā pavadot laiku atpūšoties pie dabas un gūstot neaizmirstamas emocijas.

Sīkāka informācija šeit.

GB gandarījuma brauciens 20092009-10-20T15:37:46+03:00

Ar kanoe laivu Svētupē.

Parasti lielākā daļa aktivitāšu no manas puses ir ātrās idejas, tāpat arī šī. Sestdien no rīta paskatoties ārā pa logu secināju, ka laiks bija pieņemams dienas pavadīšanai ārā svaigā gaisā – apmācies, taču ik pa brīdim caur mākoņiem par sevi atgādināja saule – ideāla diena šim gadalaikam, līdz ar to nolēmu, ka jābrauc ar laivu.

Pasākuma sarežģītākā un problemātiskākā daļa parasti ir citu dalībnieku atrašana un pierunāšana, taču šoreiz man paveicās. Izsakot piedāvājumu laivot Skype domubiedru grupā, aptuveni pusstundas laikā tika nolemts, ka brauksim. Pirms tam gan diezgan pagrūti bija iestāstīt, ka laiks pie Svētupes ir ievērojami labāks nekā Rīgā, kur sniegs mijās ar lietu. Ap pulksten trijiem dienā Salacgrīvā ieradās pārējie trīs laivotgribētāji. Atstādami vienu auto Salacgrīvā pie jahtostas, ar otru devāmies pēc laivām, un prom uz upi. 15:30 bijām starta vietā uz tilta pār Svētupi pie Ķelderu mājām. Vietas izvēli noteica laika trūkums, jeb tumsas iestāšanās pirms septiņiem. Bijām pat rēķinājušies, ka pēdējos kilometrus būs jāveic tumsā. Ātri pārģērbāmies un upē iekšā.

Mans pārinieks laivā bija kanoe laivā mazpieredzējis, taču pareiza izsvarojuma dēļ sēdos laivai priekšgalā, atstājot viņu pie stūrēšanas. Taču pēc pirmajiem līkumiem secinājām, ka laikam tomēr jāmainās vietām, jo prasmes droši izstūrēt kanoe starp kokiem manam pāriniekam nebija, turklāt no apgāšanās šķīra pavisam, pavisam maz…

Svētupe nav domāta iesācējiem, vismaz ne tiem, kuri pirmo reizi kanoe laivā. Manevri salīdzinoši lielajā straumē starp upē sakritušajiem kokiem prasa nelielas iemaņas.

Kontroles pārņemšana pār laivas vadību sagādāja nelielu pārsteigumu – stūrēšana kanoe laivā atšķiras, ja priekšgals ir noslogots krietni vairāk par laivas aizmuguri – laivas gaita līkomos ir kā driftā, jeb aizmugure visu laiku izslīd. Turklāt arī jāpieliek lielākas pūles airējot.

svetupe1 (more…)

Ar kanoe laivu Svētupē.2016-12-29T14:52:56+02:00
Go to Top