Slēpju pārgājiens Kalngale – Mangaļsala

Slēpju pārgājiens – Kalngale – Mangaļsala

Zini kāds ārā laiks? Patiesi ziemīgs – patiesi piemērots distanču slēpošanai! Lūzumpunkts tev piedāvā atrast laiku piedzīvojumam 23. februārī! Baudīsim ziemu, slēpes, aizsalušo jūrmalu un cerēsim arī ieraudzīt ziemeļblāzmu. Pēc tam, lai atgūtu spēkus nākamajai dienai, sasildīsimies pie ugunskura, lietosim tēju un desas!

Kad: trešdien, 23. februārī no 18:22 – 22:06

Programma:

18.22 vilciens Rīga – Kalngale, savstarpējā iepazīšanās

18.53 – dodamies vai slēpojam no Kalngales stacijas līdz jūrai

19.20 – slēpojam gar jūru līdz Mangaļsalai

Ap 21.00 – nonākam pie Mangaļsalas mola un sildamies pie UGUNSkura, ēdam desas un dzeram siltu tēju

22.06 autobuss uz Rīgas centru (more…)

Slēpju pārgājiens Kalngale – Mangaļsala2011-02-21T12:43:49+02:00

Strenču slēpošanas diena 26. feburārī


Slēpju pārgājiens
Maršruts: Strenču vsk.-Voldiņa māja Krasta iela 4 – Estrāde un Plostnieku parks – Gaujas plostnieks – Akmens tilts pār Gauju – Gaujas kreisā krasta mežu takas – Ūdriņas – Aušu ceļš un pļavas – Torņa kalns (ugunskurs) – atpakaļ uz Strenčiem pa taisnajām takām.
Garums ~ 12 km , pārgājiens notiks gida Rolanda Melbārža pavadībā.
Slēpošanas sacensības
Vieta: Torņa kalna apkārtne
Distances: 3 un 5km (tiek izveidotas ar burānu)
Slēpošanas stils: pēc izvēles brīvais vai klasiskais
Dalībnieku grupas: SV 12; 15; pamatgrupa E (16-39); 40; 50; 60;
Sacensību galvenā balva 5 km kopvērtējumā: V.Vītola ceļojošais kauss (iedibināts
pirms 33 gadiem)
Atsevišķa balva un vērtējums: Koka slēpju klasē (more…)

Strenču slēpošanas diena 26. feburārī2016-12-29T14:52:55+02:00

Pārgājienu maršruti: Balvi – Gulbene 30km

Pārgājiena maršruta raksturojums. Pārgājiens pa dzelzceļa uzbērumu. Vietām saglabājušās sliedes, kas apgrūtina iešanu.

Maršruta garums:  30+ km

Nepieciešamais laiks: 2 dienas

Grūtības pakāpe: viegls

Apskates objekti: Šaursliežu dzelzceļš, bānītis, Gulbenes dzelzceļa stacijas ēka, Litenes muiža, Latvijas Republikas armijas piemiņas vieta

Apvidus apraksts

Pārgajiena maršruts iet pa bijušo dzelzceļa līniju Gulbene – Balvi. Uz dzelzceļa uzbēruma pamazām sāk augt koki/krūmi, šis maršruts viegli izejams būs tikai dažus turpmākos gadus, pēc tam tas aizaugs. Ejot pārgājienā sagatavojieties, ka būs jāstaigā pa spaļiem vai sliedēm – šajā maršrutā daudz kur tās ir saglabājušās.
(more…)

Pārgājienu maršruti: Balvi – Gulbene 30km2016-12-29T14:52:55+02:00

Pārgājienu maršruti un to plānošana

pārgājiens

Domājot par iespēju doties pārgājienā viena no lielākajām problēmām ir pārgājiena maršruta izveide. Bieži vien no tās var izvairīties pievienojoties kādam citam, taču ne vienmēr atradīsies kāds, kura vēlmes sakrīt ar jūsējām – to gribot vai ne, bet būs vien jāķeras pie pārgājiena maršruta izstrādes.

Parasti mēs zinām cik ilgi vēlamies iet pārgājienā, visbiežāk vienu vai divas dienas. Problēmas sākas kad uzdodam sev jautājumu: “Kur?” Tomēr šis nebūs īstais jautājums, ar kuru sākt. Vispirms ir jāatbild, kāpēc vispār vēlamies iet pārgājienā, un tikai pēc tam var izvēlēties vietu(apgabalu) uz kuru doties. Parasti došanās pārgājienos saistās ar kādu no šiem variantiem:

a) apskatīties dažādus interesantus objektus (salieciet kartē tos,kas jūs visvairāk interesē),

b) nokļūt vietās, kuras ir pēc iespējas mazāk civilizācijas ietekme,

c) pārbaudīt pašam sevi,

d) atpūsties un pastaigāties pie dabas (iesakām izvēlēties dabas takas).

Protams ir arī citi, taču tie jau ir tik specifiski, ka tie, kuriem šie jautājumi ir radušies, zinās arī kur, kā, un kāpēc nebūs aktuāls.
(more…)

Pārgājienu maršruti un to plānošana2016-12-29T14:52:55+02:00

Ko ņemt līdzi vienas dienas pārgājienā?

Pirmā reize pārgājienam? Neesat pārliecināts, ko ņemt līdzi?

1. Mugursoma, kur visu salikt. Jo vieglāka, jo labāka.

2. Dzeramais ūdens – jāņem uz vienu cilvēku 1.5 l ūdens, karstā laikā vairāk.

3. Šokolāde vai grauzdētas sēklas cukurā ,vai kaut kas cits ar augstu kaloriju saturu.

4. Plāna vējjaka – ja no rīta izejot ir silts, tas nenozīmē, ka laikapstākļi nemainīsies.

5. Obligātais inventārs kurš aprakstīts šajā un šajā rakstā ir jābūt vismaz vienam no pārgājiena dalībniekiem šis ir tā saucamais grupas inventārs.

Apģērba izvēle

Latvijā katram gadalaikam un maršrutam ir nepieciešams atšķirīgs apģērbs. Galvenie nosacījumi ir, ka apģērbam ir jābūt vieglam un ērtam, viss pārējais atkarīgs no temperatūras, nokrišņiem un pārgājiena vietas.

Ko ņemt līdzi vienas dienas pārgājienā?2010-02-10T11:08:03+02:00

Kāpēc doties pārgājienā?

Pārgājiens ir aktīvās atpūtas veids, kurā svarīgākais ir iešana, turklāt, nevis tāpēc, ka tā ir jādara, bet gan tāpēc, ka mēs to vēlamies. Pārgājienos piedzīvojums parasti ir svarīgāks par apskatāmajām vietām, un iemesli iet pārgājienā dažādām personām atšķiras. Lielākā daļa cilvēku pārgājienos dodas un tos izbauda sekojošo iemeslu dēļ.

Pārgājiens ir lielisks treniņu veids, kas ļoti labi uzlabo fizisko sagatavotību. Katrs pats var noteikt ejamo kilometru daudzumu. Daudziem cilvēkiem pārgājieni ietilpst viņu kopējā fizisko aktivitāšu plānā.

Pārgājiens ir lielisks veids, kā iepazīt un izpētīt dabu. Cilvēki izbauda kā došanās pārgājienos tos atgriež pie dabas. Pārgājiens var aizvest uz visskaistākajām vietām uz zemes, ļaujot iepazīties ar apbrīnojamiem augiem un dzīvniekiem. Tāpat var redzēt pilnīgi visu, ko daba spēj piedāvāt, sākot tuksnešiem, beidzot ar kalniem.

Pārgājiens neprasa specializētu ekipējumu – viss kas ir vajadzīgs ir labi apavi, kuros kājas jutīsies ērti, un neliela mugursoma. Šis ekipējums nodrošinās iespēju doties pārgājienos vienas dienas garumā. Un iet mēs visi protam. ;)

Pārgājiens ir ļoti labs veids, kā atbrīvoties no ikdienas stresa. Atkarībā no skatu punkta pārgājiens var būt gan veids, kā atbrīvoties atpūsties, vai arī pārbaudīt savas spēju robežas.

Kāpēc doties pārgājienā?2016-12-29T14:52:56+02:00

Fotografēšana kā aktīvās atpūtas veids pie dabas

Lai gan vairākumam no mums pirmajā mirklī fotografēšana nesaistās ar aktīvo atpūtu, tā par tādu kļūst, tiklīdz atstājam telpas. Nav svarīgi, vai tā ir īsa pastaiga cauri tuvākajam parkam, vai pārgājiens dienas garumā, vai pat vesela ekspedīcija vairāku nedēļu garumā. Un tas viss tikai pāris kadru dēļ. Šajā vietā fotogrāfus varam sadalīt divās grupās: vieni, kuriem svarīgākais ir pavadīt laiku pie dabas, un fotografēšana nemanot tomēr nobīdās otrajā plānā, un otri, kuriem svarīgākā ir fotogrāfija, viss pārējais ir maznozīmīgs. Atšķirsies arī pieeja maršrutu sastādīšanā, ja pirmie saplānos maršrutu pēc iespējas interesantāku, tad otrie darīs visu, lai pie mērķa nonāktu pēc iespējas ātrāk. Protams šis sadalījums ir subjektīvs, un noteikti būs kāds, kurš neiekļausies nevienā no šīm kategorijām. Kura no šīm grupām ir īstie fotogrāfi? Rezumējums – fotografēšana ir un paliks aktīvās atpūtas veids.

Foto:  J Neuberger
Fotografēšana kā aktīvās atpūtas veids pie dabas2016-12-29T14:52:56+02:00

Pārgājiens un nakts laivu brauciens. 19. – 20. decembris.

Pārgājiens, 19. decembris.

Tikšanās vieta: Ķurbēni, Valmieras rajons, Mazsalacas novads, Skaņkalnes pagasts.

Laiks: 9:00, 19.12.2009.

Pārgājiena maršruts: garums ap 25km.

Mazsalacas marshruts4

Apskates objekti: Skaistākie Burtnieku svītas smilšakmens atsegumi, klintis, alas un avoti. Gudzonu ala, Bezdelīgu klintis un alas, Dzelveskalna atsegumi un alas, Neļķu klintis un alas, Silmaču iezis un alas, Dauģēnu klintis un alas. Kā arī Skaņaiskalns un Govs ala.

Mazliet tuvāk par katru:

– Gudzonu ala: 27 m gara ala Burtnieku svītas smilšakmenī. No alas izplūst spēcīgs avots. Platums 3,5 m, augstums 2,6 m, grīdas laukums 40 m2. Augstums pie ieejas 2 m, platums 5 m. Dzeltenīgs smilšakmens. Dziļumā ala sašaurinās. Lai nokļūtu līdz galam, kādus piecus metrus jālien uz vēdera pa auksto avota ūdeni. Tālāk tā kļūst nedaudz sausāka. 34. avots min: “ala ir ļoti zema un iekļūšana tajā ir bīstama”. Iespējams, ala bijusi Vīkšēnu pilskalna kulta vieta.

– Blakus Gudzonu pirtiņa – neliela niša (3 m) ko Gudzonu māju iemītnieki izmantoja, kā pirtiņu. Sienas nokvēpušas.

– Vīkšēnu ieži – nelielas gaišpelēku, gandrīz baltu, irdenu smilšakmeņu kraujas.
Ala noteikta kā ziemojošo sikspārņu monitoringa stacija.

– Bezdelīgu klintis un alas: ļoti krāšņas klintis ar alām, nišām, pārkarēm. Darbojas aktīvi sānu erozijas procesi, jo smilšakmens ir ļoti nenoturīgs. Ķīļveidīgu, horizontāli slāņotu (40 – 60 cm biezu) un diagonāli, muldveidīgi slāņotu (5 – 30 cm) smilšakmens sēriju mija. Klinti šķeļ divas graviņas. Viena no tām noslēdzas ar 3,6 m augstu smilšakmens krauju, kurā sezonāls ūdenskritums. Ala – pieejama tikai no upes, 9 m gara, ap 3,5 m plata. (more…)

Pārgājiens un nakts laivu brauciens. 19. – 20. decembris.2016-12-29T14:52:56+02:00

Aktīvā atpūta rudenī

SvētupeNeskatoties uz to, ka ārā jau valda decembris, laiks pieturas rudenīgs. Aktīvākie no aktīvās atpūtas cienītājiem šo laiku izmanto lietderīgi – gan braucot ar laivām un straujūdens kajakiem, gan ejot pārgājienos.

Kāpēc šis ir piemērotākais laiks laivu braucieniem?

Ja vien laivu brauciens Jums neaprobežojas ar braucienu gumijas laivā vai kanoe pa kādu no Latvijas lielākajām upēm (Gauja, Salaca, Daugava, Irbe, Abava, Mēmele, Aiviekste), tad ir jāspēj novērtēt, ka mazajās upītēs ūdenslīmenis ir pietiekošs, lai ne tikai sēdētu laivā un vērotu garlaicīgi vienveidīgos upes krastus, bet arī atklātu kaut ko pavisam jaunu. Gandrīz ikviena no mazajām upēm (ja vien netrāpīsiet meliorētā grāvī) spēs sagādāt jums arvien jaunus pārsteigumus dažnedažādu klinšu atsegumu, mežonīgas un neskartas vides izskatā.

No mazajām upēm ievērojamākās ir Svētupe, Brasla, Amata, Ogre, Mazā Jugla, Imula, Amula, Riežupe.

Kāpēc šis ir piemērotākais laiks pārgājieniem?

Pirmkārt un galvenokārt – nav knišļu, odu, dunduru u.c. mošķu. Otrkārt, Nav jācīnās ar karstumu, ir  viegli saģērbties un izvēlēties apģērbu no tā, kas ir mājās, tā, lai būtu silti, kā arī nav jāuztraucas par pārkaršanu. Laikā, kad kokos ir lapas, redzēt no dabas, kas ir apkārt var ļoti maz, jo pārvietojoties pa mežiem traucēs krūmi, un mazie koki, taču laika posmā no rudens līdz pavasarim kokos lapu nav, un bieži vien paveras krietni iespaidīgāks skats uz apkārtni. Pārgājiens uz labu laimi gan var nebūt tā labākā izvēle, ja vien pirms tam pārgājienos nav iets. Būtu vēlams uzklausīt pieredzējušu pārgājienu dalībnieku padomus par ekipējumu un sagatavošanos nakšņošanai un moža gara uzturēšanai visa pārgājiena laikā.

Foto: Jānis Tomsons

Aktīvā atpūta rudenī2016-12-29T14:52:56+02:00

Lielais decembra pārgājiens

Kā parasti viss sākās pirmdienas rītā, kad vēl svaigā atmiņā bija iepriekšējās sestdienas pārgājiens pa Ādažu poligonu ar nelieliem slapināšanās elementiem pāri ceļiem. Bijām nogājuši kādus 10 km un tie likās ļoti viegli pieveicami. Tāpēc radās doma par ko nopietnāku. Maršruts jau kādu laiku bija galvā un šis likās īstais laiks lai to realizētu. Tika nosūtīti e-pasti iespējamajiem kandidātiem, kuri uz ko tādu varētu parakstīties. Pasākumā plāna ietilpa nežēlīga iešana bez ne viena veikala un sabiedriskā transporta atbalsta. Ā, nu ja un jāiet būs no Mazirbes līdz Ventspilij. 19 h jāpaspēj uz vilcienu Rīga-Ventspils. Vai to var izdarīt?

Līdz piektdienas vakaram ir pieteikušies vēl divi dalībnieki Ieva un Mārtiņš. Sestdienas rītā dodamies uz Mazirbi. 11.00 startējam caur veikalu, kur tiek iegādāts proviants un vēl kādas nepieciešamas lietas. Apskatām laivu kapsētu un gar jūru dodamies pretī savam liktenim. Aptur mūs upīte kurā ir celies ūdens līmenis un lai to šķērsotu mums nākas atgriezties sauszemē. Pa bijušo PSRS robežu turpinām ceļu uz Sīkragu. Pa ceļam sastopami bijuši robežas atribūti – stabi , drātis , būves…

Sīkragā nedaudz atpūšamies un apskatam bāku-torni. Interesanti ka apkārt tornim nav nekādi ierobežojumi un ir iespēja uzrāpties līdz pašai lielajai spuldzei.

Netālu aiz Sīkraga Ieva pamana piemiņas akmeni Sīkraga stacijai. Šeit agrāk ir bijusi mazbānīša līnija. Tālāko ceļu jau uz Irbes upi turpinām pa dzelzceļa stigu. Pa ceļam gadās arī kāda maza upīte, kuru mazbānīša ziedu laikos šķērsot nebūtu bijušas problēmas, bet šodien tas ir darāms pa slidenu priedes baļķi, ar aizdomīgiem zariem. Protams meitenei priekšroka un Ievai pāriešana nesagādā problēmas. Tad ejam mēs, lai gan bija sagatavots fotoaparāts kādam spriedzes foto, sanāca vien tādi smieklīgie.

Noejam gar kādu pamestu armijas bāzi un drīz sasniedzam seno zvenieku ciemu Jaunciemu. Dažas mājas un izpušķota Ziemassvētku egle ir sastopama šajā vietā.
Irbes upe ir nopietni pārplūdusi un iekārtais gājēju tiltiņš zemākajā posma skaras pie ūdens. Interesanti kas būtu bijis ja būtu gājuši pagājušo nedēļ? Sāk jau satumst un rodas aizdomas ka uz vilcienu nepaspēsim.

Turpinām iet pa dzelzceļa stigu līdz Miķeļtornim. Pie bākas pirmā lielā atpūta, kā nekā ejam jau kādas 8 h. Apskatam stacijas pamatus un dodamies uz Lūžņas pusi. Kārtējās pamestās armijas bāzes drupas un esam jau klāt, pat gandrīz izejam cauri Lūžņai kad pamanām ka esam sasnieguši to. Tālāk ir doma iet gar jūru. Te arī sastopamies ar šim piejūras apvidum raksturīgajam vigām, tas ir kāpa- purvs, kāpa- purvs un tas viss paralēli jūrai. Pirmo šādu veidojumu šķērsojam samērā ātri veidojot baļķu tiltiņus. Tikuši pāri kāpai atkal purvs priekšā! Apmēram pēc 40 minūšu cīņas nolemjam mest mieru. Man kājas slapjas pāri potītēm, pārejiem gan mazliet sausākas , bet purvs šķiet nepārvarams. Purvā arī sastapām šim apvidum raksturīgo iemītnieku – Vigu Smējēju.

Tā kā īsti nav saprotams kur atrodamies nolemjam tālāk doties pēc azimuta. Ejot pa zvēru takām pēc kāda laika arī sasniedzam kādu meža ceļu! Esam pelnījuši atpūtu un kādu desmaizi. Vienīgi nevaram saprast kur īsti atrodamies, bet kamēr ceļš ved pareizajā virzienā, stresa nav.

Ovīšos nokļūstam, paši tā arī nesapratām ka, ap pusnakti. Sāk palikt grūti un tiek nolemts paņemt lielo pauzi. Apejot ‘short cutā’ apkārt Ovīšiem un nokļūstam pie jūras. Vēl pirms jūras gan tā īsti nevarēju saprast, kāpēc tajās mājās tik vēlu gaisma logos deg? Izrādās ka tās gaismas bija kuģi reidā pie Ventspils. Ko tik neizdomā!?! Lielās pauzes vieta sanāca kāpā pie jūras, kur smuki no pārplūdušā ceļa varēja pasmelties ūdeni. Dezinficējām uz prīmusa un bundžu makaroniem tas nemaz garšu nebojaja. Pēctam neliela acu pievēršana un ar jauniem spēkiem pēc 40 minūšu atpūtas bijām ceļā.

Uz vilcienu nepaspēsim.

Mazliet pagājāmies gar jūru, bet apnika un sāka gribēties ko interesantāku. Tā nu pirms Jaunupes dodamies iekšā mežā meklēt tanku ceļu, kuram no Ovīšiem vajadzētu doties Ventspils virzienā. Laikam jau arī atradām un tad pa to nokļuvām Liepenē.
Sāk palikt grūtāk kājām un miedziņš arī karas kaklā. Paņemam atpūtu. Staldzenē pamanām zīmi “Ventspils”. Neliela foto sesija ar ceļazīmi.
Sākam pēdējo posmu apkārt “Ventspils Nafta” teritorijai. Ceļš nav tas garākais , bet pēc 19 stundu būšanas ceļā un 65 km tas nav arī vieglākais. Velk uz autopilotu.

Sasniedzam ostas dzelzceļu, apejam apkārt sastāviem un apmaldamies! Priekšā mežs, pa labi osta, pa kreisi kaut kas? Neliela domu apmaiņa, kompasa grozīšana un esam jau mežā! IR!!! Redzu pazīstamu ielas krustojumu jau no kāpas augšas. Neliels sprints pa agrīno “Pilsētu ar rītdienu”. Pie stacijas secinām vilcienu esam nokavējuši pa 55 minūtēm. Gan jau citreiz un ejam uz autoostu. Uz Ventas tiek izteiktas piezīmes par tilta nepieklājīgo garumu un autoostu jau arī varēja uzbūvēt tuvāk! @$#(*% Tālāk pēdējā taisne un FINIŠS 7.40

Siltā telpa mani sāk slēgt ārā un jau pēc brīža esam autobusā uz mājām!

Mazāk kā 21 stundā tika noieti ap 73-75 km (par attālumiem gan domas dalās).

Paldies maniem ceļabiedriem Ievai un Mārtiņam, par sapratni un izturēšanu.

Nākošgad ejam atkal?

Autors: Jānis Saulītis
Lielais decembra pārgājiens2016-12-29T14:52:56+02:00
Go to Top